- Mums ar sievu ir fantastiska seksuālā saderība.- Piemēram?- Piemēram, aizvakar abi bijām noguruši, vakar abiem sāpēja galva...
- Sāra, kāpēc tu vienmēr noņem brilles, kad tavs līgavainis iet garām?- Nū... es bez brillēm esmu smukāka, un viņš tad arī.
- "Delma", mūsu puikas grib iet makšķerēt, ko mēs viņiem pagatavosim?
Apskaties arī: foto | video | spēles | joki | Iepazīšanās | horoskopi
Začots kultūras vēsturē. What a scamp. 9.24 Zģes bil Vasja. Eto čto za huiņa - Friday evening and I am alone?
Otrajam pasaules karam un holokaustam veltītās konferences Rīgā atklāšana 14.martā (2010) pulcēja lielu interesentu skaitu.
Konferences atklāšanas dienā tiek demonstrētas vairākas dokumentālās filmas, uz to noskatīšanos atnākušie cilvēki pilnībā aizpildīja viesnīcas “Reval Hotel Latvija” lielo konferenču telpu.
Konferences norisi viesnīcas ārpusē uzrauga vairāki pašvaldības policijas darbinieki.
Kā ziņots, starptautisko konferenci “Otrā Pasaules kara iznākums un holokausts: upuri, taisnprātīgie, atbrīvotāji un bendes”, rīko krievvalodīgo ebreju pasaules kongress (KEPK) un “Baltijas forums”.
Kā informē biedrības “Baltijas forums” direktors Aleksandrs Vasiļjevs, konferences pirmajā dienā Nacionālās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja un biedrības locekļa Abrama Kleckina un KEPK Eiropas Kontinentālās sekcijas direktores Larisas Sisojevas vadībā notiks ar konferences tematiku saistītu dokumentālo filmu un jauno projektu prezentācijas.
Starp filmām būs Krievijā tapušās filmas “Rīgas geto melodija”, “Man nav bail” un “Brestas geto”, Izraēlā tapusī “Žitomira. Parasts ebreju stāsts” un Baltkrievijas filma “Izstumtie”.
Vakarā centra “Holokausts” līdzpriekšsēdētājs Iļja Aļtmans prezentēs enciklopēdiju “Holokausts PSRS teritorijā”, bet Eiropas reliģiskās biedrības “Šamir” prezidents Latvijā rabīns Menahems Barkans prezentēs Latvijas Ebreju enciklopēdijas projektu.
Konferences svinīgā atklāšana paredzēta pirmdien, 15.martā, ar tās līdzpriekšsēdētāju – “Baltijas foruma” prezidenta Jāņa Urbanoviča (SC) un KEPK prezidenta Borisa Špigeļa – uzrunām, kā arī konferences goda viesu uzrunām.
Konferences sesijā tiks runāts par tādām tēmām kā problēmas saistībā ar jaunu arhīva materiālu iekļaušanu zinātniskajā apritē, pētot holokausta tēmu bijušās PSRS teritorijā, Otrā pasaules kara un holokausta vēsture pētījumos un publikācijās ASV, holokausta vēstures pasniegšana daudznacionālā sabiedrībā ar atšķirīgām reliģiskajām konfesijām, holokausta mācīšanas īpatnībām ārpusskolas nodarbībās Latvijā, dokumentālais kino par Otro pasaules karu un holokaustu un holokausta pētniecības pieredze tajā.
Referentu vidū būs jau minētie centra “Holokausts” līdzpriekšsēdētājs Iļja Aļtmans un ebreju reliģiskās biedrības “Šamir” prezidents Latvijā rabīns Menahems Barkans, kā arī ASV Cilvēktiesību, brīvības un tolerances muzeja prezidents Igors Kotlers, ASV Ebreju mantojuma muzeja Izglītības nodaļas direktore Elizabete Edelsteina, kinorežisors un televīzijas žurnālists Vladimirs Molčanovs un kinodokumentālists un žurnālists Boriss Mafcirs.
Pēc tam paredzētas apaļā galda diskusijas par tēmām “Izglītība pret aizspriedumiem”, “Dokumentālais kino par Otro pasaules karu un holokaustu: vēsturiskās patiesības problēma” un “Otrais pasaules karš un Holokausts: nezināmie vēstures avoti un historiogrāfija”.
Uz konferenci ieradīsies arī Efraims Zurofs, kurš iecerējis arī uzstāties.
lFiled under: Vēsture
“Nočnoj Dozor” pieņēma lēmumu nosūtīt uz Rīgu savus pārstāvjus, lai novērotu 16. martā plānoto leģionāru gājienu, svētdien vēsta aģentūra “Regnum”.
“Nočnoj Dozor” pauda gandarījumu, ka Rīgas dome šogad nolēma aizliegt leģionāru gājienu, tomēr atgādināja, ka pagājušajā gadā, neskatoties uz analoģisku aizliegumu, “Daugavas Vanagi” gājienu tomēr sarīkojuši. Policija to nav apturējusi, bet “antifašisti”, kuri mēģināja gājienam patraucēt, aizturēti.
Atsaucoties uz mediju ziņām, aktīvisti norāda, ka “Daugavas Vanagi” arī šogad neslēpj savus nodomus sarīkot gājienu, neskatoties uz aizliegumu.
Saistībā ar to, organizācija publiski informē sabiedrību un Iekšlietu ministriju, ka tā kopā ar Igaunijas antifašistisko organizāciju biedriem plāno “organizēti ierasties Rīgā 16. martā, lai vāktu informāciju par notiekošo”.
Kā vēstīts, kustības “Nočnoj dozor” līderi Igaunijā tika apsūdzēti masu nekārtību organizēšanā 2007. gada aprīlī saistībā ar “Bronzas kareivja” pārvietošanu no Tallinas centra. Vēlāk tiesa viņus tomēr attaisnoja.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisija aizliegusi visus Leģionāru piemiņas dienā 16.martā pieteiktos pasākumus. Komisija uzklausījusi pieteicējus un lēmumu pieņēmusi, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība “Daugavas vanagi Latvijā”, Jurijs Kotovs un biedrība “Latvijas Antifašistiskā komiteja,” kura vēlējās vienā laikā ar minētajām organizācijām rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa. “Daugavas vanagi Latvijā” pieļāva iespēju domes lēmumu pārsūdzēt, taču līdz otrdienas rītam tiesā sūdzības vēl nebija iesniegtas.
Jau vairākus gadus 16. marts izraisa asas diskusijas gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Parasti katru gadu leģionāru atceres diena izceļas ar sadursmēm un nekārtībām starp pretēju viedokļu pārstāvjiem. Jau ierasts, ka šajā datumā Rīgas centru apsargā bruņotas policijas specvienības, kas rūpējas, lai starp pasākuma dalībniekiem neizceltos sadursmes.
Filed under: 16.marts
Tirgotāju asociācija: veiksmīgāka varētu būt Barona ielas pārveidošana par gājēju ielu
Tirgotāju asociācija: veiksmīgāka varētu būt Barona ielas pārveidošana par gājēju ielu
Vienu dienu gāju pa ielu, kad pēkšņi savajadzējās nokārtot darīšanas. Nu, tās lielās. Tās, kuras parasti kārto tualetē uz poda. Vienvārdsakot - dirst. Par laimi, netālu bija kāda neliela kafejnīca, kuru tad arī nolēmu apmeklēt. Parasti tādās reizēs pirms ieiešanas tualetē es apsēžos pie galdiņa un kādu laiku pētu ēdienkarti it kā vēlētos arī kaut ko pasūtīt. Citādi man kauns tā vienkārši pa taisno slāt uz tualeti, kamēr pārdevēja ar kaulainu aci noskatās pakaļ. Tomēr šoreiz darīšanas bija pārāk spiedošas, lai kavētu laiku ar šādu izlikšanos, tāpēc metu kaunu pie malas un uzreiz gāju dirst.
Šoreiz sūds nāca ārā neparasti mīksts un lipīgs, it kā es pēdējās trīs dienas būtu pārticis tikai no šokolādes. Es biju jau no sevis izspiedis visu, ko varēju, bet podā vēl nekas nebija iekritis. Papletu kājas un ieskatījos podā cerībā, ka varbūt esmu palaidis gar ausīm raksturīgo plunkšķi. Diemžēl, ne - sūds vēl joprojām karājās pie mana pakaļgala un pat netaisījās nekur krist. Nekāda spiešana vai pēcpuses muskuļu vingrināšana šo situāciju neuzlaboja. Mēģināju pat pacelties virs poda un pāris reizes palēkāt, bet nekā - šis turas kā pielīmēts. Rokas sasmērēt vairījos, jo prātā vēl skaidri bija palikusi pēdējā reize, kad izrādījās, ka tualetē no krāna netek ūdens. Toreiz visu dienu nācās nostaigāt ar kabatās sabāztām rokām un vēlreiz to piedzīvot negribēju.
Iedomājos, ka vajadzētu dibenu novilkt par poda malu, lai no tā sūda vienreiz atbrīvotos. Tas palīdzēja. It kā. Sūds podā iekrita gan, taču pirms tam vēl paspēja nosmērēt man visu kreiso vaigu, pie reizes pastiprinot nelāgā aromāta izplatīšanās tempu. Gaisa atsvaidzinātāja, protams, tur nebija, tāpēc atlika vienīgi cerēt, ka aiz durvīm jau negaida vēl kāds vajadzību nomākts cilvēks. Ja tā būtu, es viņu neapskaustu brīdī, kad viņš te ienāktu.
Vismaz tualetes papīrs tur, par laimi, bija pietiekamā daudzumā, citādi es gandrīz jau sāku justies kā aktieris kādā lētā komēdijā. Pagāja vismaz desmit minūtes, līdz man beidzot izdevās satīrīt savu pēcpusi pietiekami, lai varētu bez bažām vilkt kājās bikses. Piecēlies no poda un sakārtojies, es norāvu ūdeni un jau gandrīz aiztaisīju poda vāku, kad pamanīju, ka milzīgā papīra kaudze, kas tur bija sakrājusies, pat netaisās aizskaloties. Sagaidīju, kad ūdens kaste atkal pietek pilna ar ūdeni, un mēģināju vēlreiz. Atkal nekā. Kaut kāds stulbums! Ir taču 21.gadsimts, bet cilvēki vēl joprojām nav iemācījušies uztaisīt podus, kas var aizskalot vienu vienīgu rulli tualetes papīra. Pēc kādas desmitās ūdens nolaišanas reizes es beidzot atmetu ar roku un nospriedu, ka ar šo problēmu lai tiek galā kāds cits. Nomazgāju rokas un, atstājis ar brūnganā papīra putru pilno podu aiz muguras, devos ārā.
Mani gandrīz ķēra trieka, kad ieraudzīju, ka aiz durvīm stāv kafejnīcas pārdevēja un sakrustojusi rokas gaida. Bija acīmredzams, ka viņas pacietības robeža nepavisam nebija tālu. "Ko tad tu tik ātri beidzi, jaunais cilvēk? Es taču te tikai pusstundu vēl stāvu," viņa sarkastiski nošņāca, kamēr es, acis nolaidis, mēģināju pēc iespējas ātrāk tikt viņai garām un pazust no turienes, pirms viņa paspēj ieiet tualetē. "Durvju rokturis bija nolūzis, netiku ārā," nomurminājis pirmo attaisnojumu, kas ienāca prātā, es ātri pazudu no kafejnīcas, piekodinot sev mājās kartē atzīmēt vēl vienu vietu, kurai tuvākā gada laikā nav vēlams rādīties tuvumā.
everything is appalling; everything is falling apart
bet varēja jau būt, ka tas bija Jēzus
tikai mēs atkal nepamanījām viņu






