Click to Play Folklore Show latvia makes performance for tourists from the Cruise ship Costa in Riga Open Air museum (Usma church).

Franču mākslinieks Maurīcijs Vlaminkis ir teicis, ka labs mākslas darbs ir kā labs ēdiens: to var baudīt, bet ne izskaidrot. Arvien vairāk un vairāk latviešu valodā parādās kulinārijas blogi, kas tomēr mēģina šo baudu izskaidrot. Daži to dara ar skaistām bildēm parādot procesu ļoti detalizēti, citiem svarīgākais ir galarezultāts, bet ir arī tādi kuriem tīk tikai par to runāt. Došu nelielu ieskatu augusta devumam šajā jomā.
Lasīt tālāk Kulinārijas blogi augustā

30/08/2010 iekš 42,195 kilometri | Kulinārijas blogi augustā | Nav komentāru
Raksta sadaļa: kulinārijas novirze
Raksta tagi: absolūts ēd, aprikozes baltvīnā, baziliks.com, cukīni, dārzeņi, ēst gatavošana, foto receptes, kā man patīk ēst, kišs, kolrābis, kulinārija, kulinārijas blogi, maltīte, masala, olenis, receptes ar podziņu, sēnes, sēņu soļanka, tarte, uwa gatavo, vēja kūka

Kaut ka sanak, ka backpacker tradicijas man tuvako draugu un radu loka lidz sim nebija popularas. Ja, mana masa viena laida stopeja krustu skersu pa Eiropu, bet Azija, vismaz mana apzina, vienmer ir licies tals, dargs un nepieejams gala merkis. Lidz bridim, kad izradijas, ka tas ta nav. Laicigi iegadajoties bileti uz Bangkoku, parejais ir drosi – tas naudas daudzums, kas nepieciesams Eiropa uz nedelu, Azija bus pilnigi pietiekoss veselam menesim. Tikai ar noteikumu, ka esi ar mieru dzivot vienas, divu vai bezzvaigznu viesu namaa, est pie ielas tirgotajiem un lidmasinas vieta pa iekszemi parvietoties ar autobusu vai vilcienu. Vienvardsakot, esi celotajs vai ne?

Bangkoka dzive neapstajas nekad

Un otrkart, beidz baidities. Ka es tur sapratisu, kur es tur paliksu? Uz vietas aizbrauksi un visu sapratisi. Taizeme turisms ir attistits un neviens celotajs ar 5 latiem kabata vel nav uz ielas palicis:) Ja, tadas tur cenas, paest – latu, padzert – puslatu, palikt pa nakti - cetri lati, t-krekls – divi lati, pedu masaza – pieci lati, dredus pielikt – 10 lati, ladyboy – jebkada iespejama summa, ko vins/vina var izspiest, tapec labak uz Koasan road parak ilgi piedzerusam un vienam nepalikt.

Menesa garuma nevienu viesnicu Taizeme nerezerveju, protams, jarekinas ar pastaigam, bet vienmer var atrast gaumei un makam atbilstosu bungalo uz daudzajam briniskigajam salam, vai istabu Bangkoka.

Rietumniekiem, ierodoties Azija, ir pamats justies mazliet bagatiem, ka nu ne ar tadam cenam, bet tas nenozime, ka, ko no tevis prasa, tas ta ari maksa. Pat, ja tas ir nieks uz kopeja fona, tirgojies! Ne jau kads padomas, ka tu nevari atlauties, ne, ta tas ir jadara un viss. Tradicijas, respekts pret tirgotaju un pret citiem celotajiem, nemaita tirgu. Pie tam, ja paliec dusmigs, nevajag blaut, radit dusmigu seju vai raudat, Azija to nesaprot, tur prieki, bedas un dusmas iet ar vienu sejas izteiksi – smaids. Ta ari visus konfliktus risini – ar smaidu uz lupam. “Ne, ser, es nemaksasu 200 batus par so t-kreklu, jo es zinu cenas, es jums dodu 100,good for you, good for me”.

Isais cenu celvedis: 1ls=0.017 Thai Bhat

Viza (LV pilsoniem ierodities lidosta var noformet uz 15 dienam, ja gribas uz 30, jasazinas ar tuvako Taizemes vestniecibu)

Lidmasinas – galvenais noteikums – laicigi meklet vai trapit uz trakajam dienam

Ja gribi letak maksat par taksi, lidosta vai jebkur citur, mekle sev celabiedrus un daliet cenu. Taksometru vienmer prasi ar skaititaju.

Udens – 5-10bati, auglu salati – 30bati, taksis no dzelzcela stacijas uz Koasanroad 60bati, green curry – 30-50bati, kola – 10-20bati, t-krekli – 100-250bati, thai fisherman pant – 100bati, istaba – 200-600bati, bungalo uz salas – sakot no 350 lidz bezgalibai, autobus Bangkoka – 7 bati, satiksmes laiva – 14bati, transfers uz lidostu – 120-150bati.

Un viena lieta, ko verts nopirkt – Lonely Planet, pat ne tik daudz, lai zinatu, kur gulet, vai est (jo braucot uz lauriem, celotaja bibelee aprakstitas vietas, uzskruve cenas), bet lai zinatu,ko redzet,  ka tur tikt, kurs autobus tur brauc.

Nakamreiz par kaut ko citu – ka braukt uz salam, kur atrast labako nirsanu, ka tikt uz wekend-market, kadas tik istabas nav pabuts, tad jau redzes.

Khoasan road – T-shirt saves life!

p.s. pludi tur nav pastaviga dabas paradiba, dazkart gan gadas:)

Aktīvākie no maniem Twitter sekotājiem un Facebook konta draugiem/paziņām pēdējā laikā noteikti būs pamanījuši savādas publicētas ziņas, kas skar sportošanu – skriešanu, vingrošanu, to ilgumu, intensitāti un aprakstu kā gājis.

Ar fiziskām aktivitātēm esmu nodorbojies vienmēr, bet nu jau pāris mēnešus veicu regulārus ierakstus, atskaites par savu sportisko aktivitāšu norisi un gaitu. Šim nolūkam esmu izvēlējies viegli uztveramu interneta vietni, kas vieno sportotājus no visas plašās pasaules - Dailymile.

Dailymile varētu nosaukt par sportisko cilvēku sociālo portālu un iespēja aicināt, draudzēties un visādi tamlīdzīgi izpausties šajā vietnē nenogurdina. Tieši otrādi! Saka, ka skriet ir vieglāk, ja kāds jau skrien pa priekšu un tieši šo salīdzinājumu es piemēroju Dailymile “draudzēšanās” pozitīvajām lietām – vienmēr ir iespēja redzēt ko dara citi, cik ātri skrien, cik tālu peld un cik ilgi to dara. Tā teikt ir redzams uz ko tiekties.

Sākotnēji biju nedaudz skeptisks, jo domāju, ka portāls domāts tikai skrējējiem, bet tad pamanīju vēl vairākas papildus publicējamo aktivitāšu iespējas – no slēpošanas līdz pat jogai, utt… .

Ņemot vērā Dailymile pieaugošo popularitāti, domāju, ka ar laiku nāks klāt vēl pāris sporta veidi.

Viena no jautrākajām un reizē pamācošākajām sadaļām portālā atrodama zem lietotāja personiskās statistikas (Lifetime Stats) . Šeit varam savus sasniegumus “izmērīt” un pavērot cik daudz televizorus ar savu noskrieto enerģiju spētu darbināt vai arī cik jau noskriets apkārt zemeslodei.

Esiet sportiski – kustieties, skrieniet, vingrojiet, peldiet un slēpojiet. Dariet visu iespējamo, lai Jūsu gars ir možs un ķermenis stiprs!

Facetas projektu vadītājs mani ierauga pirms esmu spērusi soli ārpus Sauļuguns. Atpakaļceļā no peldes Garza Blanca iebraucam sasveicināties ar Poļinu un viņas itāļu džonīti, kurš abiem par laimi rīt atgriežas Romā. Manas prombūtnes laikā ir pazuduši Poļinas džinsu kolekcijas paraugi (Kasiano redzējis vīziju, ka tie ir nozagti un jau pārdoti), notikusi Poļinas modesskate Liverpool veikalā. Drīz ieradīsies un Vajartā paliks uz dzīvi Poļinas mamma. Par to prieks, jo viņa patiešām prot pagatavot pelmeņus!Rīt no agra rīta dodamies uz 4 Seasons, jāfotogrāfē modes. Tad jau manīs.

Diena sagriezusies kājām gaisā, ap pieciem pēcpusdienā neizturami nāk miegs. No Latvijas atvesta mantu kaudze vēl stāv, to tāpat kā failus no fotosesijas nav spēka sakārtot. Smeldz pleci no ilgstošās snaušanas gaisa un sauszemes satiksmes līdzekļos. Esmu izsalkusi, bet negribas ēst. Četros naktī lasu fotogrāmatas.

Man šķiet, ja es aizbrauktu uz jūru un kārtīgi izpeldētos, tas palīdzētu.

Paskaties iepriekšējo epizodi, ja nesaprati mesidžu, yo

Šodien vakars nosists. Ar sajūsmu atklāju, ka jūtūbē jaunizveidotajā pilmetrāžas filmu sadaļā (saite ved uz action žanru) ir šis tas no Brjūsa Lī un pat Šaoliņas Templis un vēl šis tas. Komplektā ar līdzi nākošo bērnības garšu ir riktīgi labais.

Pašlaik tur var vēl atrast agrīno Džekiju Čanu, Home (HD kvalitātē), un vēl visu ko, kas dažam labam būs vai nebūs interesants. Bet kopumā kinofonds ir royality free vai royality minimum.

Šī nedēļas nogale tāpat kā iepriekšējā pārsvarā tika pavadīta, skrienot pa mežu - sestdien Gulbenes novada kausā, bet šodien Klubu stafetēs. Pēc ilgā atpūtas perioda no kartēm, ļoti ceru, ka starts Malienas kausā pagājušonedēļ un šīs divas dienas būs atgriezušas īsto kartes pielietošanas prasmi, lai nākamnedēļ Latvijas čempionātā ar orientēšanos muļķīgu problēmu nebūtu.Būšana Gulbenes kausā

Kāds cits cilvēks ir turpinājis darbu pie šī noderīgā scenārija.http://userscripts.org/scripts/show/78214+1

Šodien mana dzimšanas diena….

Ja tev pretī nāk ļoti sakpots, ļoti zīmolots un ļoti laikmetīgi tērpts vīrietis ar ogļmelniem matiem, kuros lasāms labākā pilsētas friziera rokraksts, tad pastāv versijas, kas viņš ir. Iespējams, dejotājs. Iespējams, brīvdomātājs. Mākslinieks? Nebūt ne sievišķīgs, bet izvēlējies absolūti meitenīgas krāsas. Balts krekliņš uz vīrišķīga  torsa ar rozā puķu rakstu. Intelegenta pašuvuma,  maigas tekstūŗas roķīga ādas [...]

manī TIK sen nav bijušas dusmas, ka es esmu nosmacis savā rāmajā pašapmierinātībā. pilnīgi liekas, ka jauneklības naidu cilvēks zaudē apmēram tāpat kā bērni koristi savus smalkos altus. es varu derēt ka jēzus kristus eksistē un ka viņa sasodītie eņģeļi ir uzmaukuši to spīdīgo riņķi man galvā. man šķiet ka mana dvēsele ir izglābta - lai ko tas arī nozīmētu - man pašam neko nemaz nedarot. kaut kādā ziņā tas ir drausmīgi, jo ir taču tik daudz labu ļaužu, kuri pēc tā reāli tiecas un tā tālāk, bet nekad nedabū; asaras rit pār viņu rievotajām sejām uz nāves gultas - viņi paši saprot, ka pēcnāves dzīvē neviens baigi nelauzīs kaklus cenšoties viņus sadzīt rokā


vēl arī kaut kādā posmā šķiet oriģināli domāt, ka ja paradīze un elle pastāv, tad elle ir daudz labāka, jo tur tu nevis spēlē kokli un visu laiku godbijīgi skaties debesīs (kas ir kontradiktīvi, jo tu jau esi debesīs (tas arī tajā laikā šķiet oriģināls novērojums, un tu smejies pats par savu asprātību)), bet gan uz repeat klausies killing in the name of un jūsmo par nešķīsto doom 2 estētiku. nu, īstenībā daudz labāk ir spēlēt kokli (to starp citu arī var darīt radikāli:

) (bet paradīzē tas nenotiek radikāli)

, tāpēc, ka to pievilcīgo nešķīstību var izdzīvot jau tagad, pirms nāves - tik plašā mērogā, ka vairāk nekad nevajadzēs. var noorganizēt koncentrācijas nometni. ne jau obligāti pret ebrejiem vai jebkādu citu rasi, aizveriet savas sašutumā paplēstās mutes. kas tad ir? meitenēm patīk kopt dārzus, audzēt siltumnīcās skaistas saulespuķes lielām, lielām galvām un tā tālāk. nu, zēniem patīk būvēt koncentrācijas nometnes. un fabrikas, lidmašīnas, impērijas. un tad braukāt pa impērijas ielām limuzīnā un dzert vīnu, atrast mūža mīlestības, iet uz teātri

es esmu absolūti pārliecināts, ka gēbelss jutās izglābts jau agrīnajos trīsdesmitajos. bez nekādiem jokiem! viņš noteikti ir paradīzē un tur spēlē kokli. tāpat arī visi tie nacisti, kuri nejuta sirdsapziņu, jo sirdsapziņa ir īstā elle, pēc tās vairs nekas ļaunāks nevar sekot. saprātīgs cilvēks bez sirdsapziņas ir rāms un eņģelisks, un viņa smiekli ir pilni relaksētas elegances. viņš nošauj ziņnešus, kas pienes sliktas vēstis, jo tā viņš uzreiz jūtas labāk. esat dzirdējuši, cik mierīgi smejas valdnieki, kuri, aproču pogām vizot saulē, nošauj savus nelaimīgos ziņnešus? ai, ko jūs vispār saprotat

Salmgriezis smējās kā kutināts kad atklāja, ka Harija Spanovska ģimene, kura pa ceļam uz nākamā rīta reisu apmetīsies pie viņa, arī lido uz Kankūnu. Tā nu mēs draudzīgi paēdām vakariņas, pasēdējām, bet no rīta sēdāmies taksī un braucām uz lidostu. Viņu skaistā meita, Anna Ķirse, dzīvo Kankūnā un rīko baleta festivālu.
Dažus mirkļus pēc tam, kad Annas vīrs ar Latvijas karodziņu pamāja ardievas, sēžot pie izejas uz Guadalaharas reisu, pretīm apsēdās kāda gaiša sieviete, viņas vīrs un vīramāte (meksikāņi), divi bērni. Prātoju, ka sievietei ir latviska seja, bet vīram rokās ādas maciņš ar uzrkastu PASE. Te pēkšņi sieviete uzrunāja savu tumšacaino, tumšmataino meitu: gribi košļeni? Tā es iepazinos ar Baibu, kura Meksikā dzīvo jau astoņus gadus un līdz šim nenojauta, ka tepat apkārt ir tik daudz latviešu.
Gvadalaharā noķēru taksi, kas mani aizveda uz autoostu, divos naktī ieripoju Vajartā. Bija pagājušas 26h stundas kopš izgāju no Ģirta dzīvokļa Briselē. Autobusā, glābdamās no arktiskā klimata, palūdzu kādai sievietei segu, kura bija palikusi pāri viņas bērniem. Ieritinājos tajā kā tāda kūniņa un aizmigu īstā miegā. Buserijās pamodos; mani purināja, lai atņemtu segu. Daudz acu, rūkoņa, kur es atrodos?

Vajartā gāza lietus, zibeņoja. Mājiņa izkrāsota, Krišs nodzina ūsas. Neskaitot to, ka Rīgā esmu aizmirsusi statīva peku (tā patiešām ir ķibele! Ja kāds zina kādu, kas brauc uz Meksiku, lūdzu atvediet līdz jebkuram punktam!), esmu ieradusies vienā gabalā un apmierināta. Pabrokastojusi uz terases, pagaidām nevaru iedomāties kas vairāk vajadzīgs laimīgai dzīvei.
p.s. Esmu salabojusi linkus mājaslapā, tagad var ieiet visos iecienītākajos blogos.

Salmgriezis smējās kā kutināts kad atklāja, ka Harija Spanovska ģimene, kura pa ceļam uz nākamā rīta reisu apmetīsies pie viņa, arī lido uz Kankūnu. Tā nu mēs draudzīgi paēdām vakariņas, pasēdējām, bet no rīta sēdāmies taksī un braucām uz lidostu. Viņu skaistā meita, Anna Ķirse, dzīvo Kankūnā un rīko baleta festivālu.
Dažus mirkļus pēc tam, kad Annas vīrs ar Latvijas karodziņu pamāja ardievas, sēžot pie izejas uz Guadalaharas reisu, pretīm apsēdās kāda gaiša sieviete, viņas vīrs un vīramāte (meksikāņi), divi bērni. Prātoju, ka sievietei ir latviska seja, bet vīram rokās ādas maciņš ar uzrkastu PASE. Te pēkšņi sieviete uzrunāja savu tumšacaino, tumšmataino meitu: gribi košļeni? Tā es iepazinos ar Baibu, kura Meksikā dzīvo jau astoņus gadus un līdz šim nenojauta, ka tepat apkārt ir tik daudz latviešu.
Gvadalaharā noķēru taksi, kas mani aizveda uz autoostu, divos naktī ieripoju Vajartā. Bija pagājušas 24h stundas kopš izgāju no Ģirta dzīvokļa Briselē.

Vajartā gāza lietus, zibeņoja. Mājiņa izkrāsota, Krišs nodzina ūsas. Neskaitot to, ka Rīgā esmu aizmirsusi statīva peku (tā patiešām ir ķibele! Ja kāds zina kādu, kas brauc uz Meksiku, lūdzu atvediet līdz jebkuram punktam!), esmu ieradusies vienā gabalā un apmierināta. Pabrokastojusi uz terases, pagaidām nevaru iedomāties kas vairāk vajadzīgs laimīgai dzīvei.
p.s. Esmu salabojusi linkus mājaslapā, tagad var ieiet visos iecienītākajos blogos.

Salmgriezis smējās kā kutināts kad atklāja, ka Harija Spanovska ģimene, kura pa ceļam uz nākamā rīta reisu apmetīsies pie viņa, arī lido uz Kankūnu. Tā nu mēs draudzīgi paēdām vakariņas, pasēdējām, bet no rīta sēdāmies taksī un braucām uz lidostu. Viņu skaistā meita, Anna Ķirse, dzīvo Kankūnā un rīko baleta festivālu.
Dažus mirkļus pēc tam, kad Annas vīrs ar Latvijas karodziņu pamāja ardievas, sēžot pie izejas uz Guadalaharas reisu, pretīm apsēdās kāda gaiša sieviete, viņas vīrs un vīramāte, divi bērni. Prātoju, ka sievietei ir latviska seja, bet vīram rokās ādas maciņš ar uzrkastu PASE. Te pēkšņi sieviete uzrunāja savu tumšacaino, tumšmataino meitu: gribi košļeni? Tā es iepazinos ar Baibu, kura Meksikā dzīvo jau astoņus gadus un līdz šim nenojauta, ka tepat apkārt ir tik daudz latviešu.
Gvadalaharā noķēru taksi, kas mani aizveda uz autoostu, divos naktī ieripoju Vajartā. Gāza lietus, zibeņoja. Mājiņa izkrāsota, Krišs nodzina ūsas. Neskaitot to, ka Rīgā esmu aizmirsusi statīva peku (tā patiešām ir ķibele! Ja kāds zina kādu, kas brauc uz Meksiku, lūdzu atvediet līdz jebkuram punktam!), esmu ieradusies vienā gabalā un apmierināta. Pabrokastojusi uz terases, pagaidām nevaru iedomāties kas vairāk vajadzīgs laimīgai dzīvei.
p.s. Esmu salabojusi linkus mājaslapā, tagad var ieiet visos iecienītākajos blogos.

Citadele - tās pašas dēles, tik citā kulītē.

Šo nedēļas nogali biju paredzējusi pavadīt laukos. Tā nu jau piektdienas vakarā salasījās parastā kompānija, sasēdās auto un sāka virzīties ārpus Rīgas straujā dzīves ritma. Tā nedaudz pēc astoņiem vakarā. Tā nu braucam, braucam, kad pēkšņi izbeidzas mūzika, tomēr uzreiz atkal parādās. Pēc pārsimts metriem tā pazūd atkal un šoreiz ieslēdzas arī logu tīrīšanas slotiņas. [...]

čau

šim albumam vislabāk der birka kaut kas jauns un interesants. Franču My Own Private Alaska ir klavierskrīmo trio. ...Wait, what? Jā, bungas klavieres un skrīmō vokāls. Sākumā šāda komplektācija var šķist dīvaina, bet čaļi baigi meistarīgi liek lietā katrs savu instrumentu. Spēcīgi, sāpīgi un atmiņā paliekoši.



Spied uz vāciņa, lai tiktu pie satura.
Priekā!

Lūk, arī viens viģiks, kā tas viss izskatās dzīvajā: