Atrauties no Oskara pārdomām (pelnīti? nepelnīti? Par spīti manis paša ieraksta, es domāju, ka balvas šoreiz sadalītas pelnīti. Plus, paldies @MatissLV, @empiremagazine un @totalfilm par live feed) palīdzēs “Iron Man 2″ pilnais treileris, kurš savu pirmizrādi piedzīvoja post-Oskara Jimmy Kimmel šovā, bet nu pieejams arī online:
Stārks! Rurks! Daunijs! Džeksons! Skārleta! Sems Rokvells! War Machine! Treileris spēcīgi ož pēc “Spider-Man 2″, “The Dark Knight”, “The Empire Strikes Back” vai pat “The Godfather II”, ja saprotat manu domu!
Kā šādos gadījumos saka – forši būtu iekonservēties līdz 30 Aprīlim, kad filmu sāks izrādīt arī pie mums!
Related posts:
Kā jau ierasts, pavasarī, Cēsis pieskandinās mazie vokālisti konkursā „Cēsu Cālis”, šogad tas notiks 10.aprīlī plkst.12.00 Cēsu 2.pamatskolā (Gaujas iela 45).
Pieteikuma anketas mazo dziedātāju konkursam „Cēsu Cālis 2010” gaidām līdz 29.martam. Anketas var iesniegt Cēsu Kultūras centrā (Baznīcas laukums1), nosūtīt pa faksu 64122431 vai iesniegt elektroniski inga@kulturcentrs.lv . Pēc norādītā datuma anketas vairs netiek pieņemtas. Dalībnieki tiek reģistrēti tikai pēc pieteikuma anketām.
Mazo vokālistu konkursa mērķis ir veicināt pirmsskolas vecuma bērnu muzikālās spējas un parādīt savus talantus radošajā pašizteiksmē. Konkursā var piedalīties bērni līdz 5 gadu vecumam (ieskaitot). Pasākuma organizatori informē, ka šogad konkursa dalības maksa nebūs.
Konkursa nolikumu un pieteikuma anketu var atrast te Mazo vokālistu konkursa nolikums 2010. Pieteikuma anketas tiks nosūtītas arī uz pirmsskolas izglītības iestādēm.
Pasākumu organizē mūzikas pedagoģe Ina Aizgale sadarbībā ar Cēsu Kultūras centru. Tālruņi informācijai : 64122537; 28344082 (Inga Kreile) vai , 26343043 (Ina Aizgale)
Šis ir rosīgs laiks mazajiem cāļiem un satraukumu pilns solistu pedagogiem un ģimenēm. Veiksmīgu un radošu darbu gatavojot mazos cālēnus konkursam!
Uz tikšanos 10.aprīlī!
All the world's a stage, and all the men and women merely players. Will I Am Shake Speare
RigaDailyPhotosTie no iekšķīgu lietu ministeŗa kunga apstiprināti likumi pret lopu mocīšanu ir iekš Kurzemes gubernijas avīzēm tai 30. April 1866 No. 33 sludināti un tā skan:
1. Ir aizliegts, redzami slimus, gaudenus, ievainotus un klibus zirgus pie darba brūķēt.
2. Nau brīv lopus ar cietiem, spiciem jeb asiem rīkiem, tā ar rungām u.t.j.pr. sist; – pa galvu un pa vēderu sist ir pavisam aizliegts.
3. Ir aizliegts, lopiem uzkŗaut pa gŗūtu, viņa spēkam, vai arī slikta ceļa dēļ, neiespējamu vezumu.
4. Nevienam nau brīv pilsētās aulekšiem braukt, – ir pat ar tukšiem vāģiem ne, nedz vēl ar cilvēkiem, vai ar vezumu.
5. Ir aizliegts, zirgu ar valgu ap kaklu piesiet vezuma pakaļā, kad tas priekšā aizjūgts zirgs tikko spēj to vezumu vilkt.
6. Teļus un citus mazus lopus nau brīv tā turēt, ka tiem jamocās, – tas ir: tos nebūs kŗaut citu uz cita tā, ka braucot galvas tiem karājās pār vāģiem pāri; turklāt arī tas aizliegts, ar smalku šņori tos lopiņus saistīt – un vedējam pašam aizliegts, tiem virsū sēsties.
7. Zirgu, kas vāģus velkot pakritis, nau brīv citādi uzcelt, kā kad tas papriekš tiek izjūgts ārā.
8. Ir aizliegts, visas un visādas lopu mocīšanas. Kas padomu nepieņem un lopus mocīt neatstājās, tas janodod policejai, ka lai viņu soda pēc 311. likuma soda-likumos, valsts likumu gr. XV. daļā.
“Taisnais gādā par sava lopa dzīvību, bet to bezdievīgu apžēlošana ir bardzība, jeb, Grāmatiņa priekš jauniem un veciem, īpaši priekš vecākiem, kam savu bērnu sirdsizkopšana rūp”.
Jelgava, 1871., 4.lpp.
Dzīvnieku aizsardzības likumi un biedrības gan pasaulē, gan Latvijā pastāv jau vismaz 150 gadus un mazāk oficiālos veidos ir pastāvējuši vēl senāk. Cilvēki bija sapratuši, ka dzīvnieki kā īpašuma veids būtiski atšķiras no kartupeļu maisiem, siena gubām utt., tādēļ uz būtu viņiem jāattiecina kaut kādu aizsardzību ar likuma spēku. Šķiet, sākotnēji šie likumi tika radīti, lai mazinātu neikdienišķi cietsirdīgas izturēšanās gadījumus, bet vēlāk sāka aktīvāk veidot dzīvnieku turēšanas noteikumus, kas kaut cik atbilda mainīgajai sabiedrības izpratnei par to, kā pret viņiem jāizturas. Gluži kā mūsdienās – daļa sabiedrības bija apmierināta ar esošo situāciju vai vienaldzīga, bet citi gribēja turēšanas apstākļus padarīt labākus un strādāja pie labturības normu iekļaušanas likumā. Šīs normas ar dažādiem labojumiem un papildinājumiem tiek precizētas un detaļās izstrādātas joprojām.
Nemitīgie likumu papildinājumi, suņu cīņu un roņu kažokādu ievešanas aizliegumi, medību ierobežojumi utt. var radīt pamatu domai, ka laika gaitā dzīvnieku nepamatota izmantošana varētu pakāpeniski izzust pavisam vai samazināties līdz minimumam. Ar tādu pārliecību arī darbojas daļa cilvēku, kas, piemēram, neatbalsta kažokādu ražošanu vai iestājas pret industriālo lopkopību, piedaloties protesta akcijās u.tml. Taču viss rādās diezgan citādi: neskatoties uz labturības likumu vairāk kā 100 gadus ilgo pilnveidošanu, mūsdienās izmantoto dzīvnieku skaits ir lielāks kā jebkad agrāk un šī izmantošana notiek briesmīgākos veidos kā agrāk – masveidā, samazinot sajūtošo un dzīvi pieredzošos indivīdu vērtību līdz numurētu preču un ražošanas mašīnu statusam – “gaļaslopam”, “slaucamgovij”, “dējējvistai” utt., kuru vērtību nosaka pēc tā, cik daudz ar viņa ķermeni un darbaspēku var nopelnīt.
Ir vairāki iemesli, kāpēc labturība drīzāk uzskatāma par strupceļu nevis risinājumu:
Pirmkārt, labturības centienu ietvaros uzmanība tiek vērsta tikai uz veidu, kā izturamies pret dzīvniekiem, kad tos izmantojam, ieslogām un nogalinām, neskarot jautājumu, vai vispār ir pieņemami ekspluatēt dzīvniekus tādu lietu dēļ, ko varam izdarīt nevienam nekaitējot.
Izskatās, ka labturības centieni nav devuši arī nekādu praktisku labumu dzīvniekiem – pieprasījums pēc dzīvnieku izmantošanas produktiem nevis mazinās, bet pat pieaug.* Piemēram, neskatoties uz periodiskiem protesta pasākumiem, internetā dreifējošiem video utt., pieprasījums pēc kažokādām tikai palielinās.[UK][LV]
Varētu domāt, ka pieaugot labturības prasībām, pieaugs arī dzīvnieku izcelsmes produktu cenas un līdz ar to mazināsies pieprasījums. Jā, labturības prasību dēļ cenas tiešām pieaug, tomēr tā rezultātā šie produkti drīzāk tiks ievesti no valstīm ar zemākām labturības prasībām nevis kritīsies pieprasījums.
Taču labturības uzlabošanas centieni joprojām notiek un visai sparīgi un tam ir labs iemesls - tie ir izdevīgi pašiem cilvēkiem. Labturības aizstāvju un no lopkopības pelnošo slavētās “laimīgo vistu” olas, “bioloģiskais” piens, “laimīgā” jeb “humāni” nokauto dzīvnieku gaļa u.tml. nes labumu pašiem ekspluatētājiem – gan tiešajiem, gan netiešajiem:
Ražotāji: Laba labturība uzlabo gala produktu un nodrošina saimniecisko ienesīgumu
Patērētāji: Ētiskie apsvērumi – mēs varam ēst ar tīru sirdsapziņu*
Patērētāja vainas sajūta tiek nomierināta, jo viņš var domās sev citiem tagad teikt, ka ēd tikai “laimīgo” to un to vai dabiskos / brīvos / lauku apstākļos ražotu to un to (noticot, ka tiešām turēšanas apstākļi ir vērā ņemami uzlaboti). Turklāt gadās, ka tie, kas ētisku iemeslu dēļ agrāk atteicās lietot gaļu vai citus dzivnieku produktus, parādoties “laimīgajiem” produktiem, atsāk tos lietot. Līdz ar pieprasījums pēc šīm precēm atkal pieaug, tādēļ arī tiešie ekspluatētāji – ražotāji ir laimīgi. Kā ar dzīvniekiem? Nu, ja jau mēs viņus saucam par “laimīgi” audzētiem un “humāni” nokautiem, tad jau droši vien viss kārtībā – gan jau viņi neiebilstu, ja spētu runāt.</ironija> Cilvēki grib tam ticēt un bez sirdsapziņas pārmetumiem turpināt darīt to pašu, ko iepriekš. Jo tā taču vieglāk.
P.S. Liekas, ka daudzmaz saprotu, cik šī nostāja var likties “radikāla”, “fanātiska” utml. Varētu nebūt viegli pieņemt domu, ka labturības rezultātā būtiskas pārmaiņas vairāk kā 100 gadu laikā nav notikušas. Vajag laiku, lai to “sagremotu”. Tas var nebūt tik viegli kā izsekot kāda rakstītam matemātiskam vienādojumam un beigās piekrist vai nepiekrist rezultātam. Šajos apsvērumos par labturības noderīgumu pašiem dzīvniekiem ir daudz aspektu, tostarp praktiskas lietas, fakti, ko katram pašam der papētīt, lai nonāktu pie pamatota secinājuma.
• Animal welfarism isn’t working
• Vegetarians give in to humanely raised meat
• Cietsirdīgāka un labsirdīgāka kaušana?
Visi taču zinam “Portal” domāšanas/puzles 1st person spēli. Valve atklājuši ka 2010. gada vasarā laidīšot klajā jauno “Portal 2″ spēli, un vislabākais ir tas, ka apstiprinājies ka šī spēle būs pieejama uz Mac. Portal 2 uz mac!!
Pēc vairāku portal 2 bilžu parādīšanos spēļu žurnālā “GameInformer”, daudzi tika iepriecināti uzzinot par portal 2. Taču izbrīnu un prieku radīja viens mazs vārdiņš kurš tikka uzrakstīts pie platformām uz kurām spēle būs pieejama.
Zemāk redzamas bildes kuras ievietotas spēļu “Gameinformer” žurnālā, variet arī palasīt kas un kā notiksies Portal 2 spēlē.
Click here to view the embedded video.
Vilciena kupejā sēž 3 puiši, meitene un večiņa. Vilciens iebraudz tunelī atskan skūpsts, pēc tam seko pļauka. Večiņa domā – Re kā to jauno meiteni bučo. Meitene domā – Kas tie par džekiem, ja skūpsta veceni nevis mani. 1. džeks domā – Iebrauksim tunelī noskūpstīšu vēlreiz. 2. džeks domā – Ja mani vēlreiz noskūpstīs atkal sitīšu pļauku. 3. džeks domā – Ja man vēlreiz iesitīs pļauku, nākamajā stacijā izkāpšu!
Kauguri, 07.03.2010
Saturs ir nokopēts no Sporta bildes vai Putnu un dabas fotoSaņēmu epastā ziņu, ka šodien Esplanādē top un pa nakti uztaps līdz galam sniega buss. To taisot LMA studenti, reklamējot, ka no 15. aprīļa startēs zemo cenu busi pa Baltiju un arī uz Varšavu (Varšavas brauciens, piemēram, būšot tikai kādi 11 eiro).
foto: Elina Dobulane (galerija)
Šis man uzreiz atsauca atmiņā Flygbussarna reklāmu, kura pirms kāda laika bija redzama portālos, kuros apskata oriģinālāko reklāmu case study. Lūk video:
Flygbussarna (Swedish Airport Coaches), “50 cars or 1 bus”
Click here to view the embedded video.
Every day thousands of cars are driven to and from Swedish airports. Every car holds only 1,2 persons on average which is to be compared with the Airport Coach that takes over 50. Needless to say, this makes no sense whatsoever from an environmental standpoint. To highlight this, an enormous bus was built out of 50 cars on the side of the highway to the airport. On the website, a live camera not only shows the installation 24/7 but also analyses the image and tracks each and every car going by. This data is then being used to highlight just how much emission we could save just by going by bus instead.
Viedoklis
Būšu latvietis un sākšu kritizēt. Es ticu, ka sniega autobuss ir forša štelle, izskatīsies labi, priecēs garāmgājēju sirdis, pie tā daudzi cilvēki vēlēsies nofotografēties utt. Bet, kad Latvijā parādīsies reklāmas, kas spēs vienlaikus apmierināt reklāmdevēja intereses un vienlaikus kalpos sabiedrībai?
Zviedru autobusu reklāma ir nošāvusi uzreiz divus zaķus – reklamē autobusu kompāniju un atgādina sabiedrībai, ka autobuss ir videi draudzīgāks transporta līdzeklis. Kad Latvijā veidotās reklāmas spēs šaut pa diviem zaķiem?
Nākot uz izstādi „Gleznots Normandijā”, apmeklētājiem (tikai ar maksas biļetēm) ir iespēja laimēt ceļojumu „Trīs musketieri: Parīze, Normandija un Luāras ieleja”, kuru dāvina tūrisma birojs Relaks Tūre
Sestdien, 6.martā plkst.15.00 Valkas novadpētniecības muzeja Izstāžu zālē (Valkā, Rīgas ielā 64) atklās Valkas novada mākslinieku darbu 11.izstādi „Dvēseles pareizrakstība”
Draugi no Latgales nostūra Mērdzenes turpina priecāties par ziemu, vizinoties ar ragavām, kas piesietas pie ar 110 km/h ātrumā braucošas automašīnas. Un man likās, ka arī mūsu izklaides ar vismaz divreiz mazāku ātrumu ir pietiekoši trakas.
Gribam dalīties ar jums priekā, par pavasara atnākšanu!
Vēlamies klausītājus iepriecināt ar izmeklēti skaistu mūzikas programmu ,, Romiros" akustisko ģitāru trio izpildījumā, kurā netrūks ne kaisles, ne ugunīga temperamenta, ne mīlestības
2010. gada 8. martā plkst. 12:00 Rīgā, Doma laukumā (Šķūņu iela 15), durvis vērs jau trešais kosmētikas veikals DISCO. Par godu Starptautiskajai sieviešu dienai katrai sievietei, kura atnāks uz DISCO veikalu 8.martā, tiks piedāvāts bez maksas izveidot grimu un nofotografēties pie profesionāla fotogrāfa Māra Kiseļova
