Krievvalodīgo ebreju pasaules kongresa prezidents Boriss Špigelis (no kreisās) un Krievvalodīgo ebreju vispasaules kongresa prezidija loceklis Valērijs Engeļs piedalās starptautiskajā konferencē “Otrā Pasaules kara iznākums un holokausts: upuri, taisnprātīgie, atbrīvotāji un bendes”
Zinātniskās konferences par holokausta jautājumiem “Otrā pasaules kara iznākums un holokausts: upuri, taisnprātīgie, atbrīvotāji un bendes” organizatori un dalībnieki norobežojas no Rīgā 16.martā gaidāmajiem Leģionāru atceres dienas pasākumiem.
Pasākuma organizatora Krievvalodīgo ebreju pasaules kongresa (KEPK) prezidents Boriss Špigeļs pirmdien konferences sākumā norādīja, ka šim pasākumam nebūtu jāpievērš tik liela uzmanība, kā tas darīts pēdējos gados, un tā norisēs iejaukties no malas nevajadzētu.
“Es nedomāju, ka pasākums 16.martā ir tāds, kam jāpievērš uzmanība. Mēs nevēlamies iejaukties Latvijas iekšpolitikā,” sacīja Špigels, minot, ka, viņaprāt, šādi pasākumi arī kļūst par šķērsli holokausta problemātikas pētniecībā.
Špigeļs arī pastāstīja, ka Rīgā notiekošā konference rīkota tieši holokausta pētniecības un tendenču apzināšanai un notiek Padomju Savienības uzvaras 65.gadadienā pār nacismu. Konferences norises datumam neesot nekāda sakara ar 16.martā plānotajiem Leģionāru atceres dienas pasākumiem.
Viņš piebilda, ka konference Rīgā ir turpinājums līdzīgai konferencei, kas par šiem jautājumiem decembrī notika Berlīnē, lai dažādu valstu akadēmiķi un vēsturnieki sapulcētos un diskutētu par holokausta pētniecības risinājumiem nākotnē.
Arī “Baltijas foruma” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs (“Saskaņas centrs”) pauda cerību, ka konferences plānotajā norisē nebūs iejaukts jautājums par 16.marta pasākumiem un “varēs runāt mierīgi”.
Viņš norādīja, ka katras valsts vēsturē ir tādas lappuses, kas neattaisnojošu iemeslu dēļ vēl nav pienācīgi izpētītas un objektīvi novērtētas, tāpēc katra šāda konference, kas veltīta tādu jautājumu kā holokausta izpētei, ir solis pretī vienotam viedoklim un skaidrībai.
Jau ziņots, ka uz pirmdien notiekošo konferenci uzaicināti viesi no Krievijas, ASV, Izraēlas, Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas un vēl citām valstīm – kopumā 100 dalībnieku. Tajā piedalās arī Simona Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs.
Konferences ietvaros paredzēts rīkot trīs sesijas un trīs apaļā galda diskusijas par tēmām “Otrais pasaules karš un holokausts: nezināmie vēstures avoti un mūsdienu historiogrāfija”, “Izglītība pret aizspriedumiem” un “Dokumentālais kino par Otro pasaules karu un holokaustu: vēsturiskās patiesības problēma”.
Rīgas pasākumu galvenais organizators ir Krievvalodīgo ebreju pasaules kongress, bet no Latvijas puses tehnisko nodrošinājumu īsteno organizācija ”Baltijas forums”, kurā toni nosaka politisko partiju apvienība ”Saskaņas centrs”.
Jau vēstīts, ka leģionāru rīkotie publiskie pasākumi 16.martā, īpaši gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, ik gadu rada milzu ažiotāžu gan Latvijā, gan pasaulē. Lai gan viņi izmisīgi cenšas izskaidrot, ka nav bijušie “Waffen SS” vīri, ārpus Latvijas viņus parasti dēvē par bijušajiem esesiešiem.
Filed under: 16.marts
Es neesmu šis Mārtiņš Osis, un vēl jo vairāk neesmu šis Mārtiņš Osis. Tam pirmajam man pat nekas nebūtu pretī būt, viņa daiļrade iet pie sirds. Kas attiecas uz to otro… Tad nu tā.
Zinu visu to Latvijas Universitātes (LU) vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) jampadaraci, atļaušos pat pačukstēt, ka esmu “apgādāts” ar “atslēgas caurumu”, pa kuru ar vienu aci un ļoti ierobežotu redzamību varu pabolīties uz to visu arī “no otras puses” jeb “aizkulisēm” (mans moto, starp citu, ir see the other side, tāpēc par šādu iespēju esmu ļoti priecīgs). Me being me, pagaidām uz to visu kopumā raugos diezgan neitrāli, lai gan jāatzīst, ka, attiecībā uz plaģiātisma aspektu, izteikti sliecos stāties “konfliktstudentu” pusē, jo pats pietiekami daudz esmu nodarbojies ar tulkošanu un tulkojumu analizēšanu, lai varētu no pieredzes teikt to pašu, ko daudzi jau ir tiekuši pirms manis — tulkošana nav zinātne, tas ir radošs darbs, tāpēc nejauša līdzība tādā līmenī, kāds redzams no publicētajiem tekstu fragmentiem, ir neiespējama. Vai, pareizāk sakot, tā ir iespējama tikai tad, ja abi tulkotāji ir tulkojuši mehāniski un burtiski, izmantojot vienu vārdnīcu, bet tādā gadījumā neviens no darbiem nebūtu uzskatāms par tulkojumu. Kas attiecas uz pārējām sūdzībām (par studiju kvalitāti) — nevaru spriest, jo nekad neesmu bijis nevienā VFF lekcijā, bet, balstoties uz Internetā atrodamu informāciju (par pasniedzējiem, kas par mācību vielu uzskata savu vasaras piedzīvojumu atstāstus), arī vairāk sanāk just līdzi Gojko cilvēkiem.
Tāpēc vēlos izmantot Interneta sniegtās iespējas, lai kliedētu cilvēku šaubas attiecībā uz sevi — Mārtiņš Osis, kurš parakstījies zem Dienā publicētās vēstules, neesmu es.
Sestdienas rīts iesākās ar skaistu saulīti, neskatoties uz laika prognozēm mani pamodināja tieši saules stari. Tika padzerta rīta kafija ar pienu un apēstas krāsnī ceptas, kraukšķošas siermaizes. Saģērbjamies un aidā! Starp citu, pasākuma dress-code - Tējas pēcpusdiena Brīnumzemē.
Pasākums no tiesas interesants, bet piemērots ne visiem. Manī kaut kur dziļi, dziļi mājo mākslinieka dvēsele (laikam iepriekšējā dzīvē būšu bijusi kāda Itālijas māksliniece :D), tāpēc man patika. Manai mammai, kurai daudzas no modes tendencēm, jau šķiet kaut kur redzētas, varbūt jaunībā, tas bija savā ziņā kā ceļojums laikā. Bet arī priecājās par jaunajiem un uzņēmīgajiem.
Tātad par visu pēc kārtas. Šajā modes tirdziņā bija kopā pulcējušās visas čaklās rokdarbnieces u.c. talantīgās sievietes, un ne tikai. Skaistas brošas, ar gadsimta elpu piepildītās kleitas, kurpes un mēteļi, cimdi, cepures, un brīnumskaistas zeķes.
Ļoti patika, bet diemžēl mans iepirkuma groziņš palika tukšs, jo man ir palaimējies ar superīgāko mammu pasaulē, kurai ir zelta rokas un audums, viņas rokās, ieņem vajadzīgās formas un kritumus. Tā, ka drīz vien manā garderobē būs jaukas skaistumlietiņas.
Vienīgais mīnus manās acīs bija salīdzinoši šaurās telpas un daudz, daudz, daudz cilvēku. Man tāda ņurcīšanās mazina jebkādu interesi iedziļināties. Laikam vajadzēja tomēr ilgāk pagulēt vai piecelties ātrāk.
Par ko man prieks? Par to, ka arī Latvijā sāk parādīties šādi tirdziņi, kur par salīdzinoši pieņemamām cenām tiem, kuriem nav vaļas, ko pašiem radīt, iegādāties modes lietiņas, ar kuru palīdzību savam apģērbam var piešķirt rozīnīti.
Tirdziņā varēja manīt tādus Latvijā dzirdētus vārdus, kā Katja Šehurina, Sindija Vilde, Elīza Drāzniece u.c.
Apmeklētāji bija visdažādākie ne tikai mazāk turīgā mākslinieku inteliģence, bet arī vienkāršas tantes skaistos kažokos un neizpalika arī kāda sabiedrībā redzētāka seja.
Viss bija pa šiko!! Galvenais, ka šis bija pasākums bija tiem, kam tādas lietas patīk....
Elīna Ceriņa
Apskaties arī: foto | video | spēles | joki | Iepazīšanās | horoskopi
Click to Play
Latvian and russian youg dancers use to dance latvian folk dance during the festival Pulka eimu, pulka teku in Riga, Latvia. Music accompanied by latvian folklore group Kokle from Riga. Video – Tanja G.





















