Atliek visiem, kas tur iekšā, labi pavadīt lielisko nedēļas nogali lieliskajā Liepājā ar cerību, ka šī nebūs pēdējā reize, kad BBP nes Liepājas vārdu.Atzīšos, ka nevienu pašu reizi, kopš notiek Baltic Beach Party, neesmu tur bijis. Dažādu iemeslu pēc. Vienreiz biju aizbraucis, citu reizi iekrita darbs. Vēl citās reizēs biju noguris un nelikos par to ne zinis. Arī šogad neatradu nevienu pašu iemeslu, lai turp dotos. It kā neviens, kas tur kāpa uz skatuves, mani pa īstam neaizskāra. Un tomēr nolēmu, ka, ja reiz šīs slavenais pasākums notiek pēdējo reizi, iešu. Saņēmos un kopā ar bērniem līdz tam aizgāju. Bet tālu tas gājiens nebija, līdz žogam. Tā kā neviens mani še neaicināja un citas iekļūšanas kā vien meklējot kases lodziņus neatradu, nācās domāt par maciņa tukšošanu. Un tomēr… Varbūt esmu kļuvis par vecu, varbūt šīs ūbermodernās lietas nesaprotu, taču atdot par viena vakara izklaidi pludmalē tik daudz nebiju gatavs. Vienam cilvēkam par jauku un mīlīgu piektdienas vakaru Liepājas smiltīs prasīja gandrīz 15 latus. Laikam jau brāļi Mediņi no manis arī šoreiz neko nedabūs.
Kad Oracle iegādājās Sun, kurš, savukārt, pamanījās pirms tam iegādāties MySQL AB, visiem bija lielās acis un nemierīgās sirdis – kas tad nu, kas nu būs ar MySQL.
Aber nekas nebūs, dārgie lasītāji.
Nekas šai kontekstā nav klasiski nekas nemainīsies. Nekas šai kontekstā ir tas, ka nu ir skaidra MySQL nākotne. Tā kā Oracle DBVS ir lielā naudas mašīna enterprise vidē, tad MySQL tur, protams, nav vietas.
Milzīgo MySQL lietotāju skaitu neviens neplāno aizmirst. Radīsies gan jaunas iespējas gan labosies jaunie bugi. Izstrāde turpināsies, atbalsts par naudu arī paliks.
Galu galā – Oracle un MySQL ir divi kardināli atšķirīgi tirgi, kas pagaidām nekonfliktē. Tieši tāpēc, lai tie arī turpmāk nekonfliktētu, iekš MySQL ļoti ilgi neparādīsies enterprise līmeņa iespējas.
Particionēšana ir, bet ļoti jo ļoti ierobežota.
Storētās procedūras un funkcijas ir, bet ļoti jo ļoti ierobežotas savās iespējās. Ne tikai tīri lingvistiskā ziņā, bet arī paku jeb moduļu neesamības dēļ.
Labi, ir parādījies šeduleris, bet kāds?
Iespējas komunicēt ar ārpasauli (ieskaitot pašu host sistēmu) ir vairāk nekā ierobežotas (jā, jā, zinu – UDF; protams – sagribēji;).
Principā ir ļoti daudz iespējas, kuras daļēji vai pilnībā, bet dažbrīd pat daudz labākā līmenī, ir ieviestas otrās vietas ieguvējā – PostgreSQL. Taču, lai cik labs būtu postgre kā DBVS, tam nav ij ne tuvu tik daudz rīku un to neatbalsta ij ne tuvu tik daudz, cik vabrūt gribētos.
Nē, protams. MySQL ir ļoti labs. Es visur, kur vien iespējams, izmantoju ikurāt to un neko citu. It sevišķi, ja runā par to, kā tas ir attīstījies ceļā 3.x, 4.0, 4.1, 5.0, tagad – 5.1, bet rīt 5.4. Bet biznesa loģiku ielikt datubāzē, kas ir ļoti būtiski, tur pilnvērtīgi un komfortabli nevar. Un, kopš to ir nopircis Oracle, nekad arī nevarēs.
Kādu laiku es nesapratu MySQL izstrādātāju politiku. Tagad, ieliekot to visu Oracle kontestā, viss kļūst skaidrs. Vai arī man tā vismaz šķiet.
http://www.noulakaz.net/weblog/2007/03/18/a-regular-expression-to-check-for-prime-numbers/
Lielākajai daļai cilvēku ir kaut kas būtisks, ar ko nodarboties brīvajā laikā.
Teiksim, pētīt pieclatnieka zaļās krāsas zaļumu. Vai arī mēģināt iemācīties skaitīt alfabeta katru trešo burtu. No otras puses. Vai arī, piemēram, uzrakstīt regulāro izteiksmu, kura pārbauda to, vai skaitlis ir pirmskaitlis. Jā.
http://www.escapeintolife.com/showcase/brandon-shaeffers-movie-posters/
Brendona Šefera (?) versija par dažādu filmu plakātiem. Aizraujoši, lai neteiktu vairāk. Šai saitē ir tikai daļa. Vēl visuko var atrast viņa flikerī. Stilīgi un gaumīgi.
.. tell me who you are.
What is it that fills you every moment?
..
Why do you like what you like?
Why do you view certain things as beautiful or not?
Svaigs no Comic-Con un ar paša Rodrigeza uzrunu, pie mums ir atnācis “Machete” treileris bez cenzūras, un jau pirmā “smeķīgā” aina (Jūs sapratīsiet, kuru es domāju) nosaka toni visai filmai. Es nezinu, cik vēl treilerus šai filmai mēs varēsim izturēt, bet šis pagaidām ir pārliecinošākais:
ps. Protams, paldies loco čaļiem no IGN.com
Related posts:
Jau iepreikš rakstīju, ka savu izpalīdzīgo roku esmu pielicis grāmatnīcas/lasītavas/bufetes tapšanā. Omulīgo vietiņu Berga Bazārā var atrast pēc nosaukuma Pie Humberta (jā, tas pats Humberts, par kuru Nabokovs rakstīja).
Tātad, starp visu lv grāmatu klāstu ir atrodama arī Endera Spēle. Varat iegādāties, ja nemaldos, par +2,50. Šodien iesim runāt par tālejošiem plāniem, kas varētu uzplaukt kā sci-fi plaukts.
Laipni lūgti.
P.S. Sekojiet līdzi info (vislabāk tvitterī), jo regulāri tiks rīkoti dažādi interesanti pasākumi, spēļu vakari, akcijas etcetcetc. Dzirdēju baumas arī par Imanta Dakša koncertu.
Tātad, starp visu lv grāmatu klāstu ir atrodama arī Endera Spēle. Varat iegādāties, ja nemaldos, par +2,50. Šodien iesim runāt par tālejošiem plāniem, kas varētu uzplaukt kā sci-fi plaukts.
Laipni lūgti.
P.S. Sekojiet līdzi info (vislabāk tvitterī), jo regulāri tiks rīkoti dažādi interesanti pasākumi, spēļu vakari, akcijas etcetcetc. Dzirdēju baumas arī par Imanta Dakša koncertu.
„Turpmākais budžeta līdzekļu samazinājums augstākajai izglītībai nav iespējams bez būtiska kvalitātes krituma,” šādu secinājumu 19. jūlijā Funkciju pārdales darba grupas sēdē Valsts kancelejā pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Anatolijs Melnis. Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš uzsvēra, ka pašlaik būtiskākās rūpes ir finansējuma piesaiste augstākās izglītības (AI) kvalitātei.
19.jūlijā Valsts kancelejā tikās ministriju, augstskolu, koledžu un ar augstāko izglītību saistīto institūciju pārstāvji, lai diskutētu par IZM piešķirtā finansējuma apjoma samazinājumu. IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis savā ziņojumā par AI aktuālo statistiku uzsvēra: „Turpmākais budžeta līdzekļu samazinājums augstākajai izglītībai nav iespējams bez būtiska kvalitātes krituma. Ja vēlamies ietaupīt, ir jāsamazina budžeta vietas.”
Jūrmala - KVN.Braucot pa Rožu ielu, pamanīju kādu džipiņu no Krievijas. Apzīmēts. Īsti nesapratu, kādēļ tā.
Pēc aptuveni 30 minūtēm sežos pie stūres savā superŠkodā, lai svētdien pēcpusdienā nonāktu Francijas dienvidu pilsētā Marseļā, kur jau mēnesi dzīvo Ieva un viņas draudzene Jūlija. Pirmais galapunkts ir maza Vācijas pilsēta Zveibrukena, kurā plānots ierasties pēc 22 stundām un 17 minūtēm (1925 kilometriem), bet svētdien 7 stundās un 52 minūtēs jāveic 868 kilometru garš ceļš līdz Marseļai. Laika un GPS iespaidā google noteiktās minūtes un kilometri noteikti mainīsies, tomēr mērķis ir zināms un mums tas ir jāsasniedz.
Līdz Vācijai palīdzēs nokļūt Raimonds kurš spēlē Zveibrukenas handbola komandā, bet atlikušo daļu veikšu kopā ar Ievas māsīcu Leldi, kura neļaus astoņas stundas nīkt garlaicībā. Uz neilgu laiku plānoju Latvijā atgriezties 6., 7. vai 8. augustā, bet jau 10. augustā sēžos lidmašīnā uz Singapūru. Par to pastāstīšu kādā citā bloga ierakstā. Turamies!
No rīta pamodos saguris, par kaut ko noraizējies un iegrimis savās domās. Mazā svilpaste man pamatīgi sagrozīja galvu. No vienas puses man to visu nevajadzēja ņemt vērā, izlikties uz mirkli aklam un kurlam esot un mierīgi turpināt izniekot savu dzīvi, bet no otras puses, viņas rīcība mani mudināja izdarīt kaut ko traku, neprātīgu - kaut ko dzīvu. Tikai viens vakars. Tik daudz notikumu, emocionālu
Daudz strīdi ir dēļ dažādas izpratnes par privātīpašuma (Private ownership of land) būtību. Principā, ir divas konkurējošas doktrīnas: kapitālistiskā (liberālā), kur privātais īpašums ir svētā govs, un marksistiskā (sociālistiskā), kur privātais īpašums, ir tas, ko vairākums vienojas dot dažiem (tāds uz "konsensus" bāzēts īpašums - principā zeme vai īpašums, pieder personai tikai tik ilgi, kamēr vairākums nepārdomā atņemt).
Vēsture ir rādījusi, ka kapitālistiskais privātīpašuma modelis funkcionē daudz labāk nekā sociālistiskais: kapitālistiskās valstīs izaugsme ir labāka, cilvēki brīvāki, utt utt. Sociālistiskās kaut kā pamanās īpašumus atņemt un pārdalīt tik naski, ka visi paliek pliki un nabagi (un beztiesiski).
Sociālistisko modeli izmetam mēslainē kā neveiksmīgu un pilnīgi neatbilstošu.
Bet ar kapitālistisko modeli tagad ir viena problēma, ka tas neierobežo īpašumu daudzumu. Sekojoši sanāk ka dažiem (2%) pieder viss, bet pārējiem (98% iedzīvotāju) nepieder nekas.
Šāds kapitālisms arī nekam neder.
Jāsāk no sākuma: privātīpašums nav nekāda svētā govs. Pirmkārt jau, var apskatīt "freedom to roam" doktrīnu. Iedzīvotāji var dzīvot daudz brīvāk, ja privātīpašniekiem nav īpašu tiesību savilkt saviem īpašumiem apkārt dzeloņstiepļu žogus un izkārt "no trespassing, all trespassers will be shot on sight" plāksnes. Bagātajiem nākas sadzīvot ar visiem.
Otrkārt, apskatot greznās mājas Ķīšezera krastā, man radās ideja, ka būtu sociālistiski jāsarēķina cik zemes* var piederēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, ja to sadalītu visiem vienādi. Tā būtu tāda norma, par kuru nodokļus nav jāmaksā. (Tas ir: pamatprincipam ir jābūt, ka ja cilvēkam pieder viensēta un tīrums, viņam nav jāmaksā absolūti nekādi nodokļi, jo viņš ir "free man on the land", un nav nevienam parādā.)
Savukārt, ja cilvēkam pieder vairāk zemes nekā ir norma (sekojoši, kādam dēļ tā pieder mazāk zemes - šī ir zero-sum game!), tad lielīpašniekam ir jāmaksā progresīvi arvien lielāki nodokļi.
Būtībā, kapitālistiskais princips tiek atšķaidīts ar sociālistisko taisnīgumu: ja tev ir liels zemes gabals, un liela māja ezera krastā, tad tas ir tāpēc, ka man (mums daudziem) savu māju vispār nav.
Jūsu ir maz, mūsu ir daudz. Tāpēc nāksies dalīties, draudziņ.
________
* protams, metodoloģijai ir jābūt fraktālai un svērtai: gan sarēķinot cik zemes "ar skaistu skatu", cik zemes "pie ūdens", cik zemes "pie jūras", cik labas lauksaimniecības zemes, cik meža, utt utt (cik purva), varētu piederēt, ka visiem sadalītu precīzi vienādi. Redz, visi grib dzīvot Jūrmalā, bet neviens negrib uz Ludzu, Nirzas pagastā.
Vēsture ir rādījusi, ka kapitālistiskais privātīpašuma modelis funkcionē daudz labāk nekā sociālistiskais: kapitālistiskās valstīs izaugsme ir labāka, cilvēki brīvāki, utt utt. Sociālistiskās kaut kā pamanās īpašumus atņemt un pārdalīt tik naski, ka visi paliek pliki un nabagi (un beztiesiski).
Sociālistisko modeli izmetam mēslainē kā neveiksmīgu un pilnīgi neatbilstošu.
Bet ar kapitālistisko modeli tagad ir viena problēma, ka tas neierobežo īpašumu daudzumu. Sekojoši sanāk ka dažiem (2%) pieder viss, bet pārējiem (98% iedzīvotāju) nepieder nekas.
Šāds kapitālisms arī nekam neder.
Jāsāk no sākuma: privātīpašums nav nekāda svētā govs. Pirmkārt jau, var apskatīt "freedom to roam" doktrīnu. Iedzīvotāji var dzīvot daudz brīvāk, ja privātīpašniekiem nav īpašu tiesību savilkt saviem īpašumiem apkārt dzeloņstiepļu žogus un izkārt "no trespassing, all trespassers will be shot on sight" plāksnes. Bagātajiem nākas sadzīvot ar visiem.
Otrkārt, apskatot greznās mājas Ķīšezera krastā, man radās ideja, ka būtu sociālistiski jāsarēķina cik zemes* var piederēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, ja to sadalītu visiem vienādi. Tā būtu tāda norma, par kuru nodokļus nav jāmaksā. (Tas ir: pamatprincipam ir jābūt, ka ja cilvēkam pieder viensēta un tīrums, viņam nav jāmaksā absolūti nekādi nodokļi, jo viņš ir "free man on the land", un nav nevienam parādā.)
Savukārt, ja cilvēkam pieder vairāk zemes nekā ir norma (sekojoši, kādam dēļ tā pieder mazāk zemes - šī ir zero-sum game!), tad lielīpašniekam ir jāmaksā progresīvi arvien lielāki nodokļi.
Būtībā, kapitālistiskais princips tiek atšķaidīts ar sociālistisko taisnīgumu: ja tev ir liels zemes gabals, un liela māja ezera krastā, tad tas ir tāpēc, ka man (mums daudziem) savu māju vispār nav.
Jūsu ir maz, mūsu ir daudz. Tāpēc nāksies dalīties, draudziņ.
________
* protams, metodoloģijai ir jābūt fraktālai un svērtai: gan sarēķinot cik zemes "ar skaistu skatu", cik zemes "pie ūdens", cik zemes "pie jūras", cik labas lauksaimniecības zemes, cik meža, utt utt (cik purva), varētu piederēt, ka visiem sadalītu precīzi vienādi. Redz, visi grib dzīvot Jūrmalā, bet neviens negrib uz Ludzu, Nirzas pagastā.
Domāju nākamnedēļ kādu vakaru iečekot pāris foto izstādes.. Vai kāds vēlas pievienoties? Anybody?
Click to Play Professor Karen Lynn Smith gives us the shortest lecture in american folk dancing.
Read more!
No šodienas arī pie mums Rodrigeza/Antāla “Predators”, Kino Kults dod filmai zaļo gaismu, pēc atsauksmēm risks aplauzties ir mēreni-minimāls (Tomatometer rāda 63% fresh, iMDB pagaidām 7.1/10).
Šajā sakarā gribēju kādu interesantu stāstu no “Predators”, bet izskatās, ka kino ir tālu aizgājis no jautrajiem 80-tajiem, kad filmēja oriģinālu – visas uz doto brīdi zināmās interesantās detaļas ir tikai par veidotāju sastāva neskaitamajām maiņām (šeit vairāk).
Cita lieta oriģināls, kuru filmēt uz Meksikas džungļiem devās visai raiba kompānija – režisors-iesācējs Džons Maktīrnans, kuru studija centās pieskatīt caur producentu Džoelu Silveru, kurš, savukārt, iedeva lomu filmā scenāristam Šeinam Blekam tikai tādēļ, lai tas pārtraukumos turpinātu rakstīt “Lethal Weapon” scenāriju paša Silvera tuvumā. Sonijs Lendhems, populārs pornofilmu aktieris, filmējās miesassarga pavadībā – kurš sargāja nevis viņu, bet apkārtējos (Sonijs bija zināms kauslis). Žans-Klods Van Damme, oriģinālais Plēsoņa, aizbēga pēc divu dienu darba, jo uzzināja, ka bez maskas viņš filmā redzams nebūs. Visbeidzot, izbaudījuši “Predator” rūdījumu, trīs filmas aktieri kandidēja gubernatora amatam, un divi arī to ieguva – Džesse Ventura 1998. gadā kļuva par Minesotas gubernatoru, savukārt Arnolds – par Kalifornijas 2003. gadā (Sonijs Lendhems neveiksmīgi kandidēja uz Kentuki gubernatora amatu 2003. gadā).
Lūk, tie tik bija laiki. Bet, atgriežoties pie “Predators”, pats Arnolds, kurš tikai mazliet nokavēja savu piedalīšanos filmā (gubernatora pienākumi un tā) mums saka, ka uz filmu ir jāiet:
(Git to tha choppa theater!)
ps. Dodiet ziņu komentāros, kā patika!
Related posts:
Sometimes I wish I had secret superpowers. I don't want to be able to fly. I don't want to see through walls. I "just" want to be able to fix what needs to be fixed. To be able to give the things that people deserve to have. Justice is the key.
Šis raksts – īstenībā tāpat kā viss saturs, kas atrodams šajā lapā – ir ar palielinātu vērtību tieši man, nevis Tev, dārgais apmeklētāj, tāpēc atvaino, ka rakstu un rakstīšu šeit par visu, kas ienāk prātā.
Šajā piezīmju blociņā došu padomus sev kā rakstītājam, kurus tad arī centīšos ievērot, jo tikko atskanēja laikam pirmā sūdzība par rakstu kvalitāti ~4 mēnešu laikā. Slikti.
1) Iesāc rakstu interesanti.
Šajā gadījumā, nevis “heavy metal guitar”, bet “guitars that scream ‘metal’” ir daudz iedarbīgāk.
2) Liekvārdība, liekvārdība.
“he did that stuff there to his car where his dog was standing barking”->”There he was – in the backyard, fixing his car, the dog barking like crazy” Daudz vārdu ir neinteresanti, katram vārdam ir nozīme.
3) Īsāki teikumi. Šajā pašā – ženerāli visiem ir vienalga par tavu daiļrunību un pārāko pieturzīmju lietošanu.
4) MAZĀK ĪPAŠĪBAS VĀRDU.
5) Google confusing terms….
6) Un labāk neraksti, kamēr esi slims.
Pfft. Cik vienmuļi, parasti, un it-kā-viegli-ievērojami padomi.
Meklēt
Iesakam
